Laiku pa laikam masāžas procedūras ir nepieciešamas katram. Lai saglabātu labu pašsajūtu, muskuļu tonusu, mugurkaula un locītavu veselību, masāža ir ieteicama gan pieaugušajiem, gan bērniem.
Neskatoties uz to, ka mērķi ir līdzīgi – veselības saglabāšana un iespējamu patoloģiju novēršana, bērniem veicamajai masāžai ir savas atšķirības. Ja pieaudzis pacients bieži lūdz, lai viņu tā “labi izmīca” un kā normu uztver varbūtējas sāpju izjūtas, kas rodas no masāžas laikā iespējama muskuļu pārsprieguma, tad bērni parasti ļoti asi reaģē uz jebkuru sveša cilvēka pieskārienu, bet kur nu vēl uz kādu jūtamāku fizisku manipulāciju.
Atšķirības pieaugušo un bērnu masāžā
Pastāv uzskats, ka galvenā atšķirība bērnu un pieaugušu cilvēku masāžā ir tajā apstāklī, ka bērni ir mazāka auguma un svara, no kā izriet, ka manuālajai iedarbībai uz bērna ķermeni jābūt mazāk intensīvai. Un būtībā tas jau ir pareizi, taču ne tikai dažādie gabarīti ir galvenā atšķirība masāžas veikšanā pieaugušajiem un bērniem.
Masāža bērniem ir neatņemama daļa no viņa veselīgas fiziskās attīstības, masāžas jomā pastāv “pediatriskā masāža”, kuras tehnikas ņem vērā bērna muskuļu un kaulu skeleta uzbūves īpatnības un kas ir preventīvs paņēmiens, lai novērstu virkni iespējamu slimību.
Nozīmēt bērnam masāžas seansus vajadzētu tikai viņa ģimenes ārstam, kurš labi pārzina mazā pacienta organisma individuālās īpatnības. Pirms pirmās masāžas procedūras masierim arī ir labi un uzmanīgi jāiepazīstas ar bērna slimības vēsturi un vispārējo attīstību, lai piemeklētu maksimāli piemērotu un efektīvu masāžas metodi. Un pats galvenais – masierim ir jāprot un jāspēj nodibināt ar bērnu uzticības pilnu kontaktu, un tikai pēc tam viņš var uzsākt masāžas procedūras.
Individuāla pieeja bērnam
Pati galvenā atšķirība, kura jāņem vērā, masējot pieaugušu cilvēku un bērnu, ir tā, ka bērnam vēl ir nenobriedusi psihe, ka viņš ir emocionāli nestabils. Un tāpēc ir vajadzīga sevišķa, ļoti individuāla pieeja pat tikai veicot bērnam masāžu.
Palīdzēt atrast kontaktu ar bērnu un parādīt savu patieso vēlmi palīdzēt viņam, varēs iepriekšēja saruna ar bērnu un viņa vecākiem, saskarsme rotaļas veidā, nestandarta metožu izmantošana, lai novērstu uzmanību masāžas laikā. Piemēram, masieris jau iepriekš var uzzināt, kāda ir viņa mazā pacienta mīļākā multfilma un seansa laikā ieslēgt dziesmiņas no tās vai pat uzlikt multfilmas video kā fonu, ja vien tas ne pārāk novirzīs bērna uzmanību no masāžas procesa. Tāpat var risināt interesantas sarunas ar bērnu masāžas laikā, iztaujājot viņu par to, ar ko viņš aizraujas, kādas grāmatas nesen lasījis, par viņa ceļojumiem kopā ar vecākiem, par iespaidiem no tiem. Sarunājoties bērns atslābināsies, negaidīs ko nepatīkamu, un masāžas seanss paies ātri un viegli.
Bērni ir visinteresantākie un visprasīgākie klienti, un ja jūs iemācīsieties atrast pieeju viņiem, jūs tiksiet galā ar jebkuru pieaugušu cilvēku!
Neskatoties uz to, ka mērķi ir līdzīgi – veselības saglabāšana un iespējamu patoloģiju novēršana, bērniem veicamajai masāžai ir savas atšķirības. Ja pieaudzis pacients bieži lūdz, lai viņu tā “labi izmīca” un kā normu uztver varbūtējas sāpju izjūtas, kas rodas no masāžas laikā iespējama muskuļu pārsprieguma, tad bērni parasti ļoti asi reaģē uz jebkuru sveša cilvēka pieskārienu, bet kur nu vēl uz kādu jūtamāku fizisku manipulāciju.
Atšķirības pieaugušo un bērnu masāžā
Pastāv uzskats, ka galvenā atšķirība bērnu un pieaugušu cilvēku masāžā ir tajā apstāklī, ka bērni ir mazāka auguma un svara, no kā izriet, ka manuālajai iedarbībai uz bērna ķermeni jābūt mazāk intensīvai. Un būtībā tas jau ir pareizi, taču ne tikai dažādie gabarīti ir galvenā atšķirība masāžas veikšanā pieaugušajiem un bērniem.
Masāža bērniem ir neatņemama daļa no viņa veselīgas fiziskās attīstības, masāžas jomā pastāv “pediatriskā masāža”, kuras tehnikas ņem vērā bērna muskuļu un kaulu skeleta uzbūves īpatnības un kas ir preventīvs paņēmiens, lai novērstu virkni iespējamu slimību.
Nozīmēt bērnam masāžas seansus vajadzētu tikai viņa ģimenes ārstam, kurš labi pārzina mazā pacienta organisma individuālās īpatnības. Pirms pirmās masāžas procedūras masierim arī ir labi un uzmanīgi jāiepazīstas ar bērna slimības vēsturi un vispārējo attīstību, lai piemeklētu maksimāli piemērotu un efektīvu masāžas metodi. Un pats galvenais – masierim ir jāprot un jāspēj nodibināt ar bērnu uzticības pilnu kontaktu, un tikai pēc tam viņš var uzsākt masāžas procedūras.
Individuāla pieeja bērnam
Pati galvenā atšķirība, kura jāņem vērā, masējot pieaugušu cilvēku un bērnu, ir tā, ka bērnam vēl ir nenobriedusi psihe, ka viņš ir emocionāli nestabils. Un tāpēc ir vajadzīga sevišķa, ļoti individuāla pieeja pat tikai veicot bērnam masāžu.
Palīdzēt atrast kontaktu ar bērnu un parādīt savu patieso vēlmi palīdzēt viņam, varēs iepriekšēja saruna ar bērnu un viņa vecākiem, saskarsme rotaļas veidā, nestandarta metožu izmantošana, lai novērstu uzmanību masāžas laikā. Piemēram, masieris jau iepriekš var uzzināt, kāda ir viņa mazā pacienta mīļākā multfilma un seansa laikā ieslēgt dziesmiņas no tās vai pat uzlikt multfilmas video kā fonu, ja vien tas ne pārāk novirzīs bērna uzmanību no masāžas procesa. Tāpat var risināt interesantas sarunas ar bērnu masāžas laikā, iztaujājot viņu par to, ar ko viņš aizraujas, kādas grāmatas nesen lasījis, par viņa ceļojumiem kopā ar vecākiem, par iespaidiem no tiem. Sarunājoties bērns atslābināsies, negaidīs ko nepatīkamu, un masāžas seanss paies ātri un viegli.
Bērni ir visinteresantākie un visprasīgākie klienti, un ja jūs iemācīsieties atrast pieeju viņiem, jūs tiksiet galā ar jebkuru pieaugušu cilvēku!