Masāža pie veģetatīvās distonijas

Veģetatīvā distonija jeb somatoforma veģetatīva disfunkcija (SVD) ir veģetatīvās nervu sistēmas normālas darbības traucējums un ļoti nepatīkama saslimšana, kas var ievērojami pasliktināt dažāda vecuma cilvēku pašsajūtu, pārsvarā to diagnosticē gados jauniem cilvēkiem, pat pavisam jauniem pusaudžiem. Visbiežāk no tās cieš sievietes, bet šī saslimšana apdraud arī vīriešus. Diemžēl, veģetatīvā distonija var attīstīties kā iedzimta kaite.

Veģetatīvās distonijas simptomi:

·pastiprināts nogurums;

·galvassāpes;

·reiboņi un pirmsģīboņa stāvoklis;

·vājums;

·slikta karstuma un sutīguma panesamība;

·paātrināta sirdsdarbība (tahikardija);

·arteriālā spiediena svārstības;

·paātrināta elpošana un aizdusa;

·svīšana;

·kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi (slikta dūša, caureja, aizcietējums u. tml.);

·bieža urinēšana;

·dažādi emocionāli traucējumi (trauksmainība, miega traucējumi, raudulība utt.).

Piekritīsiet, ka šī nav patīkamākā traucējumu kombinācija? Ja vienlaikus ar visu minēto cilvēkam attīstās vēl kāda saslimšana, tad reizēm viņa pašsajūta pavisam pasliktinās, kaut arī mēdz uzskatīt, ka veģetatīvā distonija ne vienmēr ir jāārstē. Es neapspriedīšu to, vai mediķu iejaukšanās ir vai nav nepieciešama, bet vēlos jūsu uzmanībai piedāvāt dažus padomus par masāžu cilvēkiem, kuri cieš no SVD.

Veģetatīvās distonijas ārstēšana ar masāžu Rīgā

Tādu dažādu organisma funkciju kompleksu traucējumu gadījumā, kurus izraisījusi SVD, viena no veselības uzturēšanas metodēm ir regulāra masāža un pašmasāža, kuru apgūt būtu lietderīgi ikvienam cilvēkam, kuram ir diagnosticēta SVD. To vai citu simptomu esamība ir atkarīga no veģetatīvās distonijas tipa: pirmais jeb hipertensīvais tips mēdz izpausties kā neliela spiediena paaugstināšanās (140/90 – 160/95 mm/Hg), otrā jeb hipertensīvā tipa gadījumā spiediens krītas (zemāks nekā 100/60 mm/Hg).

Pirmajā gadījumā ir ieteicama apkakles zonas, kāju un vēdera masāža. Nav pieļaujami sitieni. Otrajā gadījumā veic vispārējo masāžu. Jebkuras SVD gadījumā ir ieteicama iedarbība uz bioloģiski aktīvajiem punktiem.

Masāžas pamatnoteikumi SVD gadījumā sakrīt ar jebkuras masāžas pamatnoteikumiem: tā ir jāsāk un jābeidz ar lēniem glāstiem, bet procesā var izmantot braucīšanu, mīcīšanu, iespiešanu un vibrāciju. Visieteicamākais masāžu veikt no rīta pēc higiēnas procedūrām. Masējamā cilvēka poza – guļus uz vēdera vai sēdus.

Pašmasāža var būt:

1.vispārēja, 10-20 minūtes ilga. Sākumā masē pēdas, pakāpeniski virzās augšup pa kājām un pāriet pie sēžamvietas, muguras, kakla un galvas. Procedūru beidz ar krūšu un vēdera zonas masāžu;

2.lokāla – galvas, kakla, roku, kāju utt. masāža. Piemēram, dienas gaitā ir ļoti ieteicams ar delnu pamatiem saberzēt vai ar vibrāciju skart deniņu zonu un uzspiest aiz ausīm.