Ārstniecības metožu liktenis nav prognozējams: dažas metodes, tikko parādījušās, aiziet nebūtībā, citas – pēc garu pārvērtību un uzlabojumu ceļa paliek pie cilvēkiem uz mūžiem, dāvājot savus dziedējošus augļus un glābjot cilvēkus no dažādām slimībām. Pie pēdējām droši var pieskaitīt vienu no senākajām ārstniecības metodēm – vakuuma terapiju. Un arī šodien, pēc vairākiem tūkstoš gadiem, vakuuma iedarbības metode pārdzīvo jaunu dzimšanu.
Vakuuma terapijas vēsture
Vakuuma terapijas vēstures saknes meklējamas sensenos laikos, tomēr tās izcelsme nav viennozīmīga.
Neskatoties uz to, ka jēdzienu „vakuums“ sāka lietot 20. gadsimta sākumā, saskaņā ar vēsturiskiem avotiem pirmie dati par šīs metodes izmantošanu tiek pieminēti pirmatnējās sabiedrības sadzīvē: pirmatnējie cilvēki, cenšoties remdēt sāpes, izmantoja veselības „traukus“, t. i. dažādas tilpnes un burkas.
Senajā Romā viens no sava laika izcilākajiem ārstiem K. Galēns izmantoja burkas atvērtu brūču ārstēšanai: viņš uzskatīja, ka šādā veidā no pacienta organisma tiek izsūkti toksīni un indes. Slimību ārstēšana ar vakuuma palīdzību vienlaicīgi attīstījās arī Austrumos – Japānā, Korejā, Mongolijā. Austrumu dziednieki izmantoja dažādu formu un izmēru burkas, kuras tika izgatavotas no dažādiem materiāliem – stikla, bambusa, māla – un visbiežāk tika izmantotas asins nolaišanas procedūrai.
Tagad vakuuma terapija ir ļoti populāra metode gan kosmetoloģijā, gan medicīnā. Viena no izplatītākajām vakuuma izmantošanas metodēm kosmetoloģijā, kas tiek lietota sejas un ķermeņa apstrādāšanai, ir vakuuma masāža. Šī masāža tiek veikta ar speciālu stikla vai silikona burku palīdzību vai arī, izmantojot citus instrumentus, kas rada vakuuma efektu.
Ārstnieciskos mērķos vakuums, tāpat kā Senajā Romā, tiek piemērots ātrākai brūču un iegriezumu sadziedēšanai, šim nolūkam izmantojot specializētas ierīces.
Vakuuma ārstnieciskās īpašības
Vakuuma terapijas pamatā ir zema spiediena veidošana noteiktajā ķermeņa daļā, kurā pastāv problēma. Jebkura šķidruma fiziskā īpašība ir saistīta ar to, ka no augsta spiediena zonas tas tiecas uz zemākā spiediena zonu, un jo zemāks ir spiediens, jo vairāk šķidruma uzkrājas šajā vietā. Ja šāda situācija ir radusies kādā cilvēka organisma punktā, tad saskaņā ar fizikas likumiem limfa, asins un citi starpšūnu šķidrumi pārplūdīs zemākā spiediena zonā. Šādi nodrošinot nepieciešamo šķidrumu kustību un šūnu atjaunošanos, kas savukārt veicinās organisma aizsargfunkciju aktivizāciju, skarto zonu atjaunošanos un limfas sistēmas darbības uzlabošanos.