Katram dzīvē var iestāties brīdis, kad pilnīgi bez iemesla uzbrūk apātija un nogurums, nolaižas rokas un negribas darīt neko, neapmierinātības līmenis pieaug, nekas nesniedz prieku, sazināties un komunicēt ar draugiem un tuviniekiem ir smagi, iet uz pasākumiem un, jo vairāk – uz darbu nav interesanti, un būtībā interesēties par jebko vienkārši negribas. Un gribas tikai vārtīties dīvānā, gulēt, un – lai neviens neaiztiek. Vēlams – nekad.
Ja šāda lēkme pāriet pēc pāris dienām un labas miega porcijas, viss ir kārtībā! Taču, ja šie simptomi turpinās un pāriet hroniskā formā – pienācis laiks izziņot trauksmi! Tās ir klasiskas emocionālās izdegšanas pazīmes.
Emocionālās izdegšanas sindroms un izeja no tā
Emocionālā izdegšana nav tikai vārdi un, neskatoties uz pēdējā laikā pieaugošu popularitāti interneta plašumos ieguvušie zvaigžņu stāsti par šī stāvokļa iemesliem, šis sindroms nav tikai moderna atrunāšanās no pienākumu pildīšanas vai paņēmiens, kā piesaistīt uzmanību, bet gan ļoti nopietns organisma signāls.
Emocionālās izdegšanas sindroms ir stresa pēdējā stadija, kad organisms ir tik ļoti pieradis pie stresa stāvokļa, ka vienkārši sāk klusiņām atslēgties un sāk to darīt no enerģētiskajiem krājumiem un emocionālās jutības. Šo problēmu ignorēšana var izraisīt neirozes, trauksmes stāvokļus, bezmiegu, hipertoniju, galvas sāpes un citu nopietnu veselības problēmu rašanos. Ko gan darīt un kā ātrāk tikt ārā no šī stāvokļa?
Vispirms ir jāsāk atkal klausīties un sadzirdēt sevi. Bērnībā, ja mums bija vēlēšanās šūpoties šūpolēs, mēs vienkārši skrējām un šūpojāmies, līdz nosalām vējā no šūpošanās ātruma, un pirksti nogura turēties pie šūpoļu dzelzs stangām, un mēs, nosaluši, bet bezgala laimīgi gājām uz mājām. Tagad katra vēlēšanās tiek rūpīgi apdomāta un tiek realizēta tikai tad, ja sakrīt milzum daudz faktori: brīvā laika/ naudas/derīguma/kompānijas esamība un tā tālāk. Pavaicājiet sev, ko gribat savās sīkajās vēlmēs un globālajos dzīves plānos, un ātrāk sāciet to īstenot.
Pēc tam ir jāpārskata sava darba noslodze un jāparunā ar vadību par iespējamu dažu jūsu uzdevumu deleģēšanu citiem darbiniekiem, kā arī palūgt atvaļinājumu, un, ja tas ir iespējams, ilgstošu. Un beidzot ķerties klāt tam, ko sen jau atliekat uz vēlāku laiku: doties ar draugiem pie dabas, lai uzceptu šašlikus, sarīkot sev šopingu, nesteidzoties pastaigāt vienam pa parku, ēdot kādu gardu saldējumu, galu galā – domāt par sevi, mīļoto – aiziet uz SPA un pierakstīties uz masāžas kursu.
Emocionālās izdegšanas sindroms un masāža
Masāža noņem emocionālo spriedzi, uzlabo psiholoģisko fonu un veicina vispārēju organisma atslābināšanos. Pēc masāžas terapijas notiek dzīves spēku aktivizēšanās un imunitātes paaugstināšanās. Organisms atjaunojas un “pamostas”, aktīvāk sāk cirkulēt asinis, veicinot toksīnu izvadīšanu no organisma un piesātinot šūnas ar skābekli. Masāžas darbību ietekmē notiek serotonīna un endorfīna hormonu pieplūdums, bet tie ir pazīstami kā “laimes hormoni”. Tas savukārt veicina miera izjūtas, garastāvokļa un pašsajūtas uzlabošanos procedūras laikā un vēl ilgi pēc tās.
Kopumā ar pozitīvo efektu uz fiziskās un emocionālās veselības stāvokli, regulāri masāžas seansi neļaus izdegt darbā un uzdāvinās možuma lādiņu tālākajiem panākumiem un jebkuru virsotņu iekarošanai!
Ja šāda lēkme pāriet pēc pāris dienām un labas miega porcijas, viss ir kārtībā! Taču, ja šie simptomi turpinās un pāriet hroniskā formā – pienācis laiks izziņot trauksmi! Tās ir klasiskas emocionālās izdegšanas pazīmes.
Emocionālās izdegšanas sindroms un izeja no tā
Emocionālā izdegšana nav tikai vārdi un, neskatoties uz pēdējā laikā pieaugošu popularitāti interneta plašumos ieguvušie zvaigžņu stāsti par šī stāvokļa iemesliem, šis sindroms nav tikai moderna atrunāšanās no pienākumu pildīšanas vai paņēmiens, kā piesaistīt uzmanību, bet gan ļoti nopietns organisma signāls.
Emocionālās izdegšanas sindroms ir stresa pēdējā stadija, kad organisms ir tik ļoti pieradis pie stresa stāvokļa, ka vienkārši sāk klusiņām atslēgties un sāk to darīt no enerģētiskajiem krājumiem un emocionālās jutības. Šo problēmu ignorēšana var izraisīt neirozes, trauksmes stāvokļus, bezmiegu, hipertoniju, galvas sāpes un citu nopietnu veselības problēmu rašanos. Ko gan darīt un kā ātrāk tikt ārā no šī stāvokļa?
Vispirms ir jāsāk atkal klausīties un sadzirdēt sevi. Bērnībā, ja mums bija vēlēšanās šūpoties šūpolēs, mēs vienkārši skrējām un šūpojāmies, līdz nosalām vējā no šūpošanās ātruma, un pirksti nogura turēties pie šūpoļu dzelzs stangām, un mēs, nosaluši, bet bezgala laimīgi gājām uz mājām. Tagad katra vēlēšanās tiek rūpīgi apdomāta un tiek realizēta tikai tad, ja sakrīt milzum daudz faktori: brīvā laika/ naudas/derīguma/kompānijas esamība un tā tālāk. Pavaicājiet sev, ko gribat savās sīkajās vēlmēs un globālajos dzīves plānos, un ātrāk sāciet to īstenot.
Pēc tam ir jāpārskata sava darba noslodze un jāparunā ar vadību par iespējamu dažu jūsu uzdevumu deleģēšanu citiem darbiniekiem, kā arī palūgt atvaļinājumu, un, ja tas ir iespējams, ilgstošu. Un beidzot ķerties klāt tam, ko sen jau atliekat uz vēlāku laiku: doties ar draugiem pie dabas, lai uzceptu šašlikus, sarīkot sev šopingu, nesteidzoties pastaigāt vienam pa parku, ēdot kādu gardu saldējumu, galu galā – domāt par sevi, mīļoto – aiziet uz SPA un pierakstīties uz masāžas kursu.
Emocionālās izdegšanas sindroms un masāža
Masāža noņem emocionālo spriedzi, uzlabo psiholoģisko fonu un veicina vispārēju organisma atslābināšanos. Pēc masāžas terapijas notiek dzīves spēku aktivizēšanās un imunitātes paaugstināšanās. Organisms atjaunojas un “pamostas”, aktīvāk sāk cirkulēt asinis, veicinot toksīnu izvadīšanu no organisma un piesātinot šūnas ar skābekli. Masāžas darbību ietekmē notiek serotonīna un endorfīna hormonu pieplūdums, bet tie ir pazīstami kā “laimes hormoni”. Tas savukārt veicina miera izjūtas, garastāvokļa un pašsajūtas uzlabošanos procedūras laikā un vēl ilgi pēc tās.
Kopumā ar pozitīvo efektu uz fiziskās un emocionālās veselības stāvokli, regulāri masāžas seansi neļaus izdegt darbā un uzdāvinās možuma lādiņu tālākajiem panākumiem un jebkuru virsotņu iekarošanai!